LU Bibliotēkas krājumā nozīmīgu daļu veido kolekcijas un dāvinājumi, to vidū ir arī Vēsturiskie institūciju krājumi, kuri veidojušies apvienojot dažādu institūciju krājumus un pasniedzēju dāvinājumus visdažādākajās nozarēs. Viens no vēsturisko institūciju krājumiem ir arī Vēsturiskais Bioloģijas fakultātes bibliotēkas krājums, kas ir bagāts ar slavenāko tā laika dabas pētnieku, biologu, entomologu un zoologu darbiem, kuri veicinājuši bioloģijas zinātnes attīstību.

Viens no vācu dabas pētniekiem, kura ieguldījums vislabāk zināms ar viņa krāšņi ilustrētajiem pasaules zivju enciklopēdiskajiem darbiem, ir Markuss Elizers Blohs (Marcus Elieser Bloch, 1723-1799). Viņš tiek uzskatīts par vienu no 18. gadsimta nozīmīgākajiem ihtiologiem, kurš sarakstījis arī daudzus referātus par dabas vēsturi, salīdzinošo anatomiju un fizioloģiju.

Bloha krāšņām ilustrācijām bagātā darba  “Ichthyologie, ou histoire naturelle, générale et particulière des poissons”, franču valodas tulkojums, kas publicēts laika periodā no 1785. līdz 1797. gadam 12 sējumos, atrodams LU Bibliotēkas krājumā. Grāmatās fiksēti  3 dažādi zīmogi: “Ex Biblioth. Rigens”, “Naturf. Verein zu Riga”, “Salīdzināmās anatomijas un fizioloģijas institūts. Eksp.zool. un zoofiziol. laborāt”, kas ļauj secināt, ka pirms tās nokļuva LU Bibliotēkas krājumā, sējumi ir priecējuši daudzus dabas pētniekus. 

 

Vēsturiski sākumā Blohs pirmajos trīs sējumos ar nosaukumu “Oeconomische Naturgeschichte der Fishe Deutschlands” bija iecerējis iekļaut tikai Vācijā atrodamās zivju sugas, kuras viņš personīgi būtu izpētījis. Viņš rūpīgi aprakstīja atsevišķu zivju sugu sastopamību, dzīvesveidu, izķeršanas veidu līdz izmantošanai. Blohs lielu nozīmi piešķīra arī precīzam zivju zīmējumam. Cenšoties aptvert iespējami vairāk izzinošo informāciju par zivīm, viņš ne tikai pats vāca paraugus, bet arī veiksmīgi sadarbojās ar dažādām personām gan Vācijā, gan ārpus tās robežām, no Indijas līdz Ķīnai un Ziemeļamerikai. Drīz vien citu pamudināts ar atsūtītajiem paraugiem, aprakstiem un attēliem no citām valstīm, Blohs nolemj nākamajos  9 sējumos ar nosaukumu “Naturgeschichte der ausländischen Fische” ietvert zivju sugas no citām pasaules daļām.  

 

Bloha darba pamatā bija viņa zivju kolekcija, kas sastāvēja no aptuveni 1400 eksemplāriem, no kuriem aptuveni 800 eksemplāru ir saglabājušies arī mūsdienās. Lielākā daļa no tām ir apskatāmas Berlīnes Dabas muzejā, un tās pārstāv lielāko 18. gadsimta ihtioloģijas kolekciju. Daudzas zivju latīņu nosaukumus radīja tieši Blohs, piemēram, zelta zivtiņa, kurai tika dots latīņu nosaukums Cyprinus gibelio.

LU Bibliotēkas krājumā izdevuma franču valodas tulkojums “Ichthyologie, ou histoire naturelle, générale et particulière des poissons” ir pieejams LU Bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu krājumā, kur daļa no sējumiem skatāma tiešsaistē.