Kaķveidīgie (Feliformia) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsēju kārtas (Carnivora) zīdītāji, kuri apvieno dažāda lieluma – no maziem (ķermeņa garums 40 cm) līdz ļoti lieliem (3 metri) plēsējus ar spēcīgu un lokanu ķermeni. Kaķu dzimtas plēsēji (kopumā ap 41 suga) sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu.

 

Viņi ir izteikti gaļēdāji, kas augu izcelsmes barību lieto ļoti maz vai nelieto vispār, parasti tie ir meža dzīvnieki, kuri pielāgojušies medījuma iegūšanai piezogoties, uzglūnot un uzbrūkot no neliela attāluma, retāk vajājot. ​Medījot gan savvaļas, gan arī mājas kaķi visas kustības izdara noteiktā secībā. Vispirms ar redzes, dzirdes, ožas vai visu triju šo maņu palīdzību tiek noteikta upura atrašanās vieta. Tad kaķis, cieši pieplacis pie zemes, skrienot vai lienot, mēģina piekļūt upurim pēc iespējas tuvāk. Kad kaķis tam ir pietuvojies lēciena attālumā, viņš saspringst – ausis ir izvirzītas uz priekšu, bet acis cieši raugās uz upuri.

​

Daudzi kaķu vērotāji noteikti pamanījuši kaķa uzvedību, kad tas satraukumā trīcēdams, tikko manāmi kustina galvu no vienas puses uz otru, lai precīzi novērtētu attālumu, ķermeņa aizmugures daļa sašūpojas, seko atspēriens ar pakaļkājām, un kaķis lec izstiepis ķepas un izpletis nagus, lai satvertu upuri... Uzlēcis upurim virsū, tas iecērt zobus upura skaustā.

​​​​​​

LU bibliotēkas krājumā glabājas ar krāšņām kaķveidīgo ilustrācijām bagāti izdevumi, kas publicēti laika periodā no 1772. līdz 1897. gadam, vācu, franču un angļu valodās. Grāmatās fiksētie  6 dažādie zīmogi: “Ex Biblioth. Rigens. Sect. med. ”, “Naturf. Verein zu Riga”, "Bibliothek des Zoologen Embrik Strand", "N. SAUCEROTTE", “Salīdzināmās anatomijas un eksperim. zooloģijas instituts”, "LETTONIA", kas ļauj secināt, ka pirms tās nokļuva LU bibliotēkas krājumā, tās ir priecējušas daudzus kaķveidīgo pētniekus.